vakarot
vakarot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.parasti 3. pers. Krēslot. Iestāties vakaram.
PiemēriĪsā ziemas diena jau sāk vakarot..
- Īsā ziemas diena jau sāk vakarot..
- Jau vakaroja. Saule bija izšķiedusi visu savu dienas kvēli un gurda slīga pretī apvārsnim.
- Jau agri vakaroja, Jo lietus taisījās; Man vienam krēslas laiciņš Cik lēni aizvilkās.
2.Vakarēt.
PiemēriNāciet visas, ciema meitas, Vakarā vakarot! Silta mana istabiņa, Liepas malku kurināta..
- Nāciet visas, ciema meitas, Vakarā vakarot! Silta mana istabiņa, Liepas malku kurināta..
2.1.trans.; reti Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot.
PiemēriNāciet, meitas, pie manim [manis] Vakariņu vakarot, Vakariņu vakarot, Jaukas dziesmas padziedāt!
- Nāciet, meitas, pie manim [manis] Vakariņu vakarot, Vakariņu vakarot, Jaukas dziesmas padziedāt!
Avoti: 8. sējums