Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vakarpuse
vakarpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Pievakare. Vakara sākuma daļa.
PiemēriMākoņu dūmakā apsūbējusī oktobra diena iegriežas vakarpusē.
Stabili vārdu savienojumiMūža vakarpuse.
2.Rietumi.
PiemēriMetās jau krēsla. ..Iesārtā vakarpuse pamazām dzisa.
Avoti: 8. sējums