vakarpuse
vakarpuse -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Pievakare. Vakara sākuma daļa.
PiemēriMākoņu dūmakā apsūbējusī oktobra diena iegriežas vakarpusē.
- Mākoņu dūmakā apsūbējusī oktobra diena iegriežas vakarpusē.
- Vakarpusē lietojama piena un augu barība.
Stabili vārdu savienojumiMūža vakarpuse.
- Mūža vakarpuse idioma — poēt. Mūža beigu posms, arī mūža otra puse.
2.Rietumi.
PiemēriMetās jau krēsla. ..Iesārtā vakarpuse pamazām dzisa.
- Metās jau krēsla. ..Iesārtā vakarpuse pamazām dzisa.
- Gar visu vakarpusi putens [putenis] ceļas, Pār kalniem atnāk ledus lauzējs vējš..
- Šai mājai pārāk maz ir logu, Ir tikai vakarpusē, un man ļoti žēl, Ka ausmas asterēm uz pelēksirmas sienas Neviena neredzētām velti jāizkvēl.
Avoti: 8. sējums