Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vakarrīts
vakarrīts -a, v.; parasti vsk.
Iepriekšējās, pagājušās dienas rīts.
PiemēriVakarrīta pļāvums.
  • Vakarrīta pļāvums.
  • Un nojauta teica tālāk, ka pasaule nekad nebūs tāda, kāda tā bija pirms vakarrīta, ka vienmēr un visur ies līdzi atmiņa par šo netaisnību.
  • «Viņa, manuprāt, nav ēdusi kopš vakarrīta. Viņa ir tik vāja, ka taisni vai bail...»
Avoti: 8. sējums