valdziņš
valdziņš -a, v.
1.Dem. → valgs [1].
2.Viena no vienlaidu pavediena cilpiņām, ar kurām veido adījumu, tamborējumu.
PiemēriAdīt valdziņu labiski.
- Adīt valdziņu labiski.
- Uzņemt valdziņus.
- Viņas rokās, žigli zibot adatām, no pūkainas mohēras dzijas valdziņu pa valdziņam tapa Anniņai jaka.
- ..adata iedūrusies segā, adījuma valdziņi nosprūk nost. Katja aizsviež adīkli..
- Aina paņem kaprona zeķi ar norisušu valdziņu, pārvelk to tējas glāzei un ņemas salabot vainu.
Avoti: 8. sējums