valstīt
valstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Vairākkārt velt uz vienu un otru pusi.
PiemēriValstīt akmeni.
- Valstīt akmeni.
- Valstīt mutē konfekti.
- ..saimnieks valstīja alus mucu no klēts uz aku un atpakaļ..
- ..Elza miltainiem, lietišķiem pirkstiem veikli valsta mīklas gabaliņu, piepilda ar speķi un valsta atkal..
- pārn. «Ko tu sevi šaubās valsti? Kapli ņem un augšā celies, Ej, kur citi darbu strādā..»
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) vairākkārt veļas uz vienu un otru pusi (par parādībām dabā, piemēram, par vēju, viļņiem).
PiemēriVēji dzenā un valsta balti pelēkas mākoņu kaudzes..
- Vēji dzenā un valsta balti pelēkas mākoņu kaudzes..
- Viļņi kuģi diezgan stipri valsta..
- Ej pār upēm. Nekas, ja tur dārd Dzelmes valstītu akmeņu sāni.
Avoti: 8. sējums