varīgs
varīgs -ais; s. -a, -ā
varīgi apst.
1.Spējīgs. Arī spēcīgs.
PiemēriNemanot klase sašķēlusies divi daļās, tur ir varīgie un nevarīgie. Ak, un šoreiz varīgie nav tie, kas spēj izlēkt pa zemo logu, pārlēkt sētu..
2.Varens3.
PiemēriViņa jau paspēra dažus soļus uz mājas pusi, bet vējš pūta pretī tik varīgiem grūdieniem, ka bija grūti pret to cīnīties.
Avoti: 8. sējums