Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
variēt
variēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
PiemēriMāksliniece būtībā variē vienu pamatformu, piešķirot tai dažādas proporcijas.
  • Māksliniece būtībā variē vienu pamatformu, piešķirot tai dažādas proporcijas.
  • Brīvi variējot senos nostāstus par vikingu cīņām un sadursmēm.., rakstniece tos pasniedz savā interpretācijā.
  • Puķpodus var piestiprināt pie sienām.., var iekārt dekoratīvos turekļos pie griestiem, variējot augstumu un puķpodu skaitu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
PiemēriAuguma ziņā [zemā ābele] stipri variē - ir punduri un lieli koki.
  • Auguma ziņā [zemā ābele] stipri variē - ir punduri un lieli koki.
  • Izšķir leikocītus ar bezgraudainu citoplazmu un leikocītus ar graudainu citoplazmu. Variē arī leikocītu kodola forma.
  • Ķermeņa matojums [strupastei] divkrāsains, mugurpusē tas variē no rūsganpelēka līdz sarkanbrūnam..
  • Krāsa odzei ļoti variē - pelēcīgi brūna, sarkanīgi brūna, zaļganīgi brūna vai dzeltenīgi brūna.
3.trans.; mūz. Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
PiemēriVariēt tēmu.
  • Variēt tēmu.
Avoti: 8. sējums