Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
variēt
variēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Mainīt (kam) dažus struktūras elementus, to savstarpējās attiecības. Veidot (kā) variantu (1) vai variantus.
PiemēriMāksliniece būtībā variē vienu pamatformu, piešķirot tai dažādas proporcijas.
2.parasti 3. pers.; intrans. Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām). Būt tādam, kam veidojas variants1 vai varianti.
PiemēriAuguma ziņā [zemā ābele] stipri variē - ir punduri un lieli koki.
3.trans.; mūz. Veidot (kā) variāciju (2) vai variācijas.
PiemēriVariēt tēmu.
Avoti: 8. sējums