vārīgs
vārīgs -ais; s. -a, -ā
vārīgi apst.
1.Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVārīgs zobs.
1.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) — par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
PiemēriUz lauku līdz nest es viņa [bērna] nedrīkstu, viņš tāds vārīgs un tūliņ aizvelkas garajā kāsā..
1.2.Nevarīgs, nespēcīgs.
PiemēriViņš saķēra manu roku, lai to spiestu, bet laikam apķērās, ka es vēl slima un vārīga, un palaida.
1.3.novec. Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
Piemēri«..esmu slima un pie tam vēl ļoti vārīgi, bet neviens ārsts nevar izārstēt manu slimību.»
2.Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp). Arī trausls1.
PiemēriVārīgs porcelāns.
2.1.Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) — par darbību, rīcību u. tml.
Piemēri..vectēvs vārīgi mazgā abas glāzes..
2.2.Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
PiemēriTik vārīgi tās [ogas] nu vairs turējās pie kātiņiem, ka bira pašas nost, tiklīdz pirksti piedūrās..
2.3.pārn. Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
PiemēriVārīga liesma.
3.Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
PiemēriĻoti vārīga viņa [Anna Brigadere] bija pret netaisniem pārmetumiem un nāvētāju klusumu.
3.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
Piemēri..Nevienāds cīniņš: Vienā pusē Ir vārīga dvēsle, Bikla un jauna, Smalka un kusla - Bet otrā, otrā.. Neminēt labāk.
3.2.Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
PiemēriSievas balsī un sejā tāda apvainojoša necieņa, ka labāk nerunāt par.. vārīgo jautājumu.
Stabili vārdu savienojumiAizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā). Trāpīt vārīgā vietā. Vārīga vieta.
Avoti: 8. sējums