vārīgs
vārīgs -ais; s. -a, -ā
vārīgi apst.
1.Tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
PiemēriVārīgs zobs.
- Vārīgs zobs.
- Vārīga rēta.
- Un, kaut arī tik briesmīgi vēl nemaz nesāpēja, īpaši, ja neuzmina uz vārīgās vietas, Volodja tomēr sataisīja.. skābu seju..
- Groži palēcās augšup, Mārtiņš nosēkdamies cirta [zirgiem] - vairāk pa sāniem, kur vārīgāks.
- pārn. Es jutu, ka biju uzminis Luīzei uz vārīgās varžacs un tāpēc vairs neteicu nekā pretī.
1.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (piemēram, slimībām, ievainojumiem) – par organismu, tā daļām, fizioloģisku stāvokli u. tml.
PiemēriUz lauku līdz nest es viņa [bērna] nedrīkstu, viņš tāds vārīgs un tūliņ aizvelkas garajā kāsā..
- Uz lauku līdz nest es viņa [bērna] nedrīkstu, viņš tāds vārīgs un tūliņ aizvelkas garajā kāsā..
- «Deguns man vārīgs kā ola, iesnas tūliņ klāt, kad kājas vien apmērcē.»
- ..mēs labi zinājām, cik tāda izlauzta un atkal ievilkta mugura ir vārīga lieta: vismazākā pakustēšanās varēja to atkal sabojāt.
1.2.Nevarīgs, nespēcīgs.
PiemēriViņš saķēra manu roku, lai to spiestu, bet laikam apķērās, ka es vēl slima un vārīga, un palaida.
- Viņš saķēra manu roku, lai to spiestu, bet laikam apķērās, ka es vēl slima un vārīga, un palaida.
1.3.novec. Bīstams, smags (par slimību, ievainojumu).
Piemēri«..esmu slima un pie tam vēl ļoti vārīgi, bet neviens ārsts nevar izārstēt manu slimību.»
- «..esmu slima un pie tam vēl ļoti vārīgi, bet neviens ārsts nevar izārstēt manu slimību.»
- Nākošais cirtiens ķer viņu un vārīgi ievaino. Viņš sabrūk un mirst.
2.Tāds, kas nelielā (kā) iedarbībā bojājas (piemēram, lūst, drūp). Arī trausls1.
PiemēriVārīgs porcelāns.
- Vārīgs porcelāns.
- Vārīgs stikla trauks.
- «Kas jums tur [somā] ir.. tāds vārīgs?» Baraviks painteresējās.. - «Kleita.»
- Dažai [ēkai] jumts vēl puslīdz vesels.. Bet gūstekņus turpu nelaida - paši [vācieši] novietojuši savus zirgus un vezumus ar lietus vārīgām mantām.
- pārn. Bērnība ir vārīgs stādiņš, Kas bez balsta nevar augt.
2.1.Uzmanīgs, saudzīgs (pret ko, parasti priekšmetiem) – par darbību, rīcību u. tml.
Piemēri..vectēvs vārīgi mazgā abas glāzes..
- ..vectēvs vārīgi mazgā abas glāzes..
- «Būs ko rauties, kamēr izdzīsim [vāciešus] ārā no mājām,» saka Spandegs, vārīgi cilādams apsieto roku.
- Un, jo uzmanīgāk spēlējām, jo rūpīgāk tēmējām un vārīgāk sitām, jo biežāk bumbiņas pārlidoja tīkliem..
2.2.Nenoturīgs, viegli pārtraucams (par darbību, stāvokli).
PiemēriTik vārīgi tās [ogas] nu vairs turējās pie kātiņiem, ka bira pašas nost, tiklīdz pirksti piedūrās..
- Tik vārīgi tās [ogas] nu vairs turējās pie kātiņiem, ka bira pašas nost, tiklīdz pirksti piedūrās..
2.3.pārn. Tāds, kam ir maza intensitāte, tāds, kas zūd nelielā (kā) iedarbībā (piemēram, par skaņu, gaismu).
PiemēriVārīga liesma.
- Vārīga liesma.
- Ielu lukturi čuguna stabos vārīgi tarkš.
- Īsajā maija naktī birzīs pielijis vārīgs, dzeltenīgs zaļums.
3.Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam.
PiemēriĻoti vārīga viņa [Anna Brigadere] bija pret netaisniem pārmetumiem un nāvētāju klusumu.
- Ļoti vārīga viņa [Anna Brigadere] bija pret netaisniem pārmetumiem un nāvētāju klusumu.
- Abi bija palikuši tik vārīgi, ka viens otram nedrīkstēja piedurties.., tad bija ķildas..
3.1.Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs nelielā (kā) iedarbībā (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
Piemēri..Nevienāds cīniņš: Vienā pusē Ir vārīga dvēsle, Bikla un jauna, Smalka un kusla - Bet otrā, otrā.. Neminēt labāk.
- ..Nevienāds cīniņš: Vienā pusē Ir vārīga dvēsle, Bikla un jauna, Smalka un kusla - Bet otrā, otrā.. Neminēt labāk.
3.2.Tāds, kas viegli, ātri izraisa nevēlamu psihisku stāvokli (piemēram, par izteikumu, norisi).
PiemēriSievas balsī un sejā tāda apvainojoša necieņa, ka labāk nerunāt par.. vārīgo jautājumu.
- Sievas balsī un sejā tāda apvainojoša necieņa, ka labāk nerunāt par.. vārīgo jautājumu.
- Saimniece ir ieinteresēta. Bet tomēr nevaicā. Zin, cik vārīgas tās lietas. Delikāti klusē un gaida.
Stabili vārdu savienojumiAizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā). Trāpīt vārīgā vietā. Vārīga vieta.
- Aizskart vārīgu vietu (arī vārīgā vietā) — Runāt par to, kas aizvaino, sāpina, sadusmo.
- Trāpīt vārīgā vietā — Aizskart, aizvainot, arī pazemot kādu.
- Vārīga vieta — Jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
Avoti: 8. sējums