Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
varmāka
varmāka ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība1.
PiemēriNežēlīgs varmāka.
2.Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
PiemēriBūt varmākai ģimenē.
Avoti: 8. sējums