varēšana
varēšana -as, s.; parasti vsk.; pareti
Spēja, arī iespēja. Varējums.
PiemēriLielā, īstā māksla sākas tur, kur beidzas tehnikas apgūšanas problēmas, kur nejūtam vairs it nemaz tehniskās varēšanas grūtību.
- Lielā, īstā māksla sākas tur, kur beidzas tehnikas apgūšanas problēmas, kur nejūtam vairs it nemaz tehniskās varēšanas grūtību.
- Pie rakstāmgalda viņš vēlreiz pārlasīja Ditas uzrakstīto. Katrā ziņā meitenei sakāpusi galvā pašas varēšana un pašas vērtība.
- Apskaužamas ir bites par varēšanu tā saplūst ar ziedošām liepām.
Avoti: 8. sējums