varīgs
varīgs -ais; s. -a, -ā
varīgi apst.
1.Spējīgs. Arī spēcīgs.
PiemēriNemanot klase sašķēlusies divi daļās, tur ir varīgie un nevarīgie. Ak, un šoreiz varīgie nav tie, kas spēj izlēkt pa zemo logu, pārlēkt sētu..
- Nemanot klase sašķēlusies divi daļās, tur ir varīgie un nevarīgie. Ak, un šoreiz varīgie nav tie, kas spēj izlēkt pa zemo logu, pārlēkt sētu..
- Līvija balstījās uz spieķa un vienu kāju drusku pievilka, taču kustējās pietiekoši varīgi.
2.Varens3.
PiemēriViņa jau paspēra dažus soļus uz mājas pusi, bet vējš pūta pretī tik varīgiem grūdieniem, ka bija grūti pret to cīnīties.
- Viņa jau paspēra dažus soļus uz mājas pusi, bet vējš pūta pretī tik varīgiem grūdieniem, ka bija grūti pret to cīnīties.
- pārn. Vai tad tiešām tik varīgi rudeņi, ūdeņi, gadsimti?
Avoti: 8. sējums