vazāties
vazāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → vazāt1. Tikt vazātam.
Piemēri..vajadzēja iesiet auklas galā puļķīti un tad paskraidīt pa istabu, tā, lai aukla ar puļķīti vazātos pa grīdu līdz. Kā Minka tad lēkāja!
- ..vajadzēja iesiet auklas galā puļķīti un tad paskraidīt pa istabu, tā, lai aukla ar puļķīti vazātos pa grīdu līdz. Kā Minka tad lēkāja!
- Vai, manu lielu kaunu, Mazu manu kumeliņu! Pieši mani, zābaciņi Pa dubļiem vazājās.
- pārn. Nebija, nebija nekādas dižās bagātības viņa mājelē, bet gluži plikai nabadzībai arī viņš neļāva savai darba slavai līdzi vazāties.
2.vienk. Klaiņot.
PiemēriLangarts: Jūs topat naiva, jaunkundze, vai tad man jāzina par visiem diedelniekiem, kas vazājas pa pilsētas ielām!
- Langarts: Jūs topat naiva, jaunkundze, vai tad man jāzina par visiem diedelniekiem, kas vazājas pa pilsētas ielām!
- «..ko tu vazājies caurām dienām pa kaimiņiem pļāpādama un vaidēdama?»
- Sētniece: Esmu sētniece šai mājā, un man jāzina, kas te notiek. Visādi vazājas tagad apkārt.
- «Kāpēc Švalbe ļauj savam kaķim vazāties apkārt?» Laimonis sacīja pretī. «Švalbes kaķis iet un tā vien glūn uz putniņiem.»
- pārn. ..pa ielu, rokās saķērušās, vazāsies mūsu nepiepildītās neiespējamības..
Avoti: 8. sējums