Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
važonis
važonis -ņa, v.
1.Cilvēks, kas nodarbojas ar cilvēku un kravu pārvadāšanu zirgu pajūgos. Ormanis.
PiemēriNolīgt važoni.
  • Nolīgt važoni.
  • Sēžos faetonā un braucu uzmeklēt pazīstamu latviešu rakstnieku.. Važonis aizbrauc no piestātnes laukuma, pagriež pa labi..
  • Mēs izbraucam ārā no pilsētas... Važoņa zirdziņš sāk naski rikšot pa šoseju..
1.1.Zirgu pajūgs, ko vada šāds cilvēks.
Piemēri«..tam kareivim pie Zasulauka noņemta alus muca, ko viņš važonī vedis sava rotas komandiera uzdevumā uz fronti..»
  • «..tam kareivim pie Zasulauka noņemta alus muca, ko viņš važonī vedis sava rotas komandiera uzdevumā uz fronti..»
  • Pēc pusdienas Auguste uzticēja [veikala] vadību pārdevējām, sēdās važonī un aizbrauca pie kāda advokāta.
Avoti: 8. sējums