veclaicība
veclaicība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → veclaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veclaicīgums.
PiemēriAtverot kambara durvis, jau sitās pretī savāda nostāvējusies, pa pusei.. veclaicības piesātināta drēbju smaka..
Avoti: 8. sējums