vecmeitība
vecmeitība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vecmeitīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vecmeitīgums.
PiemēriSavā vecmeitībā.. Anniņa bija saglabājusi nevis jaunavību, bet gluži neskartu bērna prātu.
- Savā vecmeitībā.. Anniņa bija saglabājusi nevis jaunavību, bet gluži neskartu bērna prātu.
- Par spīti savai vecmeitībai un uzsvērti atturīgajam ģērbšanās veidam, par spīti mājskolotājas amatam, Zēhāna jaunkundze pati vienmēr bija.. labā omā..
Avoti: 8. sējums