Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vedējtēvs
vedējtēvs -a, v.
Vīrietis, parasti precējies, kas kopā ar vedējmāti vada kāzu ceremoniju.
PiemēriCeļā no Lielkūļiem uz baznīcu.. pirmajos ratos brauc vedējtēvs Vīteļu Pēteris un vedējmāte Maža ar jauno pāri.
Avoti: 8. sējums