veļi
veļi -u, vsk. velis, -ļa, v.; mit.; poēt.
Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
PiemēriPie dzīvajiem tad sērst nāk mīļie veļi, Šķiet tuvais tāls un tāls, kas bijis klāt..
- Pie dzīvajiem tad sērst nāk mīļie veļi, Šķiet tuvais tāls un tāls, kas bijis klāt..
- Kad tu nomirsi, taureni, uz pamesta lauku ceļa, palūgšu rudens tauri pavadīt tevi pie veļiem..
- sal. Varbūt varētu nomest šo dzīvi nost.. Varbūt es varu nomest un aiziet tik gaiša un brīva kā velis.
- ..debesis sāk sijāt rudens lietu, koki nobirdina pēdējās lapas, un pār zemi līdz ar trūdu dvašu un pilošiem padebešiem ir atnācis veļu laiks.
- Veļu mēnesis atnāca drūms un bargs. Aizmirsās gaišā vasara, mīlīgais pavasaris un pat sila mēneša maigas, rudeņainas, bet vēl siltās dienas.
- Veļu māte, veļu māte, Ko tik plati tavi rati? Ko tu, atbraukusi pati?
- «..valdnieks Visvaldis ir aizbraucis veļu laivā...» - «Nerunā aplam!» Jurģis saslienas. «Visvaldi veļu laivā kāpjam nav redzējis nedz savs, nedz svešs.»
Stabili vārdu savienojumiAiziet veļos. Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā.
- Aiziet veļos idioma — Nomirt.
- Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā idioma — sar. Saka, ja kādam ir grūti locīties, ir stīva gaita, arī, ja kāds negrib, nevēlas locīties, pieliekties.
- Veļu (arī zemliku) mēnesis — Oktobris.
- Veļu kults — Seno latviešu rituāli (piemēram, mielasta rīkošana veļiem rudenī rijās, pirtīs u. c., ziedojumu nešana uz kapsētām), lai iegūtu veļu labvēlību.
- Veļu laiks — Laiks (parasti oktobris), kurā mirušo senču gari apmeklē savus pēctečus.
- Veļu laiva — Laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
- Veļu māte — Mitoloģiska būtne (parasti vecākas sievietes veidolā) - mirušo cilvēku dvēseļu aizgādne.
- Veļu valstība (arī valsts) — Vieta zem zemes virsmas, kur mīt veļi.
Avoti: 8. sējums