Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
veļi
veļi -u, vsk. velis, -ļa, v.; mit.; poēt.
Mirušu cilvēku dvēseles vai pazemes gari, kas dzīvo aizsaulē.
PiemēriPie dzīvajiem tad sērst nāk mīļie veļi, Šķiet tuvais tāls un tāls, kas bijis klāt..
Stabili vārdu savienojumiAiziet veļos. Veļa (biežāk vilka) kauls mugurā.
Avoti: 8. sējums