vidusceļš
vidusceļš -a, v.
Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
PiemēriIet vidusceļu.
- Iet vidusceļu.
- Šķirama ir savādība no savdabības. Protams, arī savādnieks katrā ziņā ir interesantāks par pelēku vidusceļa gājēju, bet līdz dzejas savdabībai te vēl patālu.
- ..Jēkabsons lielus vinnestus nekad nebija nedz kārojis, nedz guvis. Nebija arī pārāk smagus zaudējumus cietis. Arvien gājis pa pelēko, toties rāmo vidusceļu.
Stabili vārdu savienojumiZelta vidusceļš.
- Zelta vidusceļš idioma — Rīcība, izturēšanās bez galējībām, riska.
Avoti: 8. sējums