viduvējība
viduvējība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → viduvējs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..noslīgt mākslinieciskā viduvējībā neliek apziņa - tie ir mani cilvēki, manas sabiedrības, manas tautas, manas cilvēces cilvēki.
- ..noslīgt mākslinieciskā viduvējībā neliek apziņa - tie ir mani cilvēki, manas sabiedrības, manas tautas, manas cilvēces cilvēki.
- Labākie sasniegumi nespēj būtiski mainīt to vispārējo viduvējību, kāda īsajā stāstā valda.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → viduvējs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPersonības viduvējība.
- Personības viduvējība.
3.Viduvējs2 cilvēks.
PiemēriSabiedrības dzīvotspēju nenosaka viduvējības, bet spilgtu individualitāšu kopums.
- Sabiedrības dzīvotspēju nenosaka viduvējības, bet spilgtu individualitāšu kopums.
- Jā, viņš bija to [skolasbiedru] apskaudis un pat ienīdis, kā viduvējība apskauž un ienīst talantu..
- Viduvējības triumfēja, bet visu laiku spožākais mūzikas ģēnijs [Mocarts] cieta trūkumu, saņēma pazemojumus.
Avoti: 8. sējums