vieglprātība
vieglprātība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vieglprātīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vieglprātīga attieksme (pret ko), vieglprātīga rīcība.
PiemēriNepiedodama vieglprātība.
- Nepiedodama vieglprātība.
- «Viņš mantojis vieglprātību no savas mātes, kurā ritēja pa daļai dienvidnieku asinis. Viņš svaida naudu kā konfeti un ir nepastāvīgs savos lēmumos.»
- «Meitas muļķības un viņas jaunības vieglprātības dēļ mēs nevēlamies jūs izpostīt.»
- Deja beidzas, visi aizkusuši smejas, reizē priecīgi un drusku nokaunējušies, kā jau nopietni cilvēki, kas uz brīdi ļāvušies vieglprātībai.
Avoti: 8. sējums