vieglprātīgs
vieglprātīgs -ais; s. -a, -ā
vieglprātīgi apst.
1.Tāds, kas nopietni nenovērtē savu rīcību, savu attieksmi (pret ko), arī savas rīcības varbūtējās sekas.
PiemēriVieglprātīgs jauneklis.
- Vieglprātīgs jauneklis.
- ..nauda to [saimnieku] padarīja vieglprātīgu, un Lakats nedēļām ilgi varēja dzīvot pa pilsētu, kamēr viss vasaras gājums bija notriekts.
- «Jūsu starpā nav nekāda ienaida?» - «Nē, mans vīrs ir tikai vieglprātīgs, viņš neprot uzņēmumus vadīt tik labi kā es..»
- ..uz katra soļa varēja vērot, ka Melita ir vieglprātīga... tieši šīs kategorijas cilvēku rīcību visgrūtāk paredzēt.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriVieglprātīgs solījums.
- Vieglprātīgs solījums.
- Vieglprātīga rīcība.
- Vieglprātīga attieksme.
- Vieglprātīga pārgalvība.
- Vieglprātīgi iemīlēties.
- ..visvairāk viņa.. iemīlēja šo vieglprātīgo, izlaidīgo dzīves veidu, kad rīts nezina, ko nesīs vakars, un vakars nebēdā par rītdienu.
- ..Zigis aizgāja pie Helgas un atrada viņu pavisam vieglprātīgā omā. Meitene nez kur bija dabūjusi dziju, gribēja to tīt kamolā, un puisim nācās pusstundu šo dziju turēt izstieptās rokās.
- Viņu nopietnajos vaigos nevīdēja vieglprātīgas cerības, tajos bija.. ciets, apņēmīgs vaibsts..
- pārn. Eglienes krēslaino nopietnību kliedēja bērzu vieglprātīgais zaļums.
Avoti: 8. sējums