vienreizīgs
vienreizīgs -ais; s. -a, -ā
vienreizīgi apst.
Tāds, kam piemīt izcilas, sevišķas, parasti pozitīvas, īpašības. Tāds, kam nav līdzīgu.
PiemēriVienreizīgs mākslas darbs.
- Vienreizīgs mākslas darbs.
- Vienreizīgs talants.
- Vienreizīgas darba spējas.
- Man kļūst tik silti, silti Un reizēm skumji kļūst: Ai, tilti, gadu tilti, Cik vienreizīgi jūs!
- ..Guntas lielais pluss bija viņas vienreizīgā pacietība un labsirdība.
- Latviešu valodā ir ieprogrammēts, iebūvēts viss latviskums. Tā ir vienreizīga, neatkārtojama vienība un mijiedarbe starp kādu filozofiju, pasaules uzskatu un starp valodu, kurā tas izteikts.
- Lieli mākslinieki rada mākslā savu vienreizīgo stilu, lieli cilvēki to dara dzīvē, un tas daudz grūtāk.
Avoti: 8. sējums