vientiesība
vientiesība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vientiesīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (1).
PiemēriSavādas pārdomas šai brīdī pārņēma Askoldu, kad viņš izlasīja vārdu «vientiesība». Līdz šim viņš nekad nebija šaubījies, ka tā ir nelāga, vīrietim necienīga rakstura īpašība.
- Savādas pārdomas šai brīdī pārņēma Askoldu, kad viņš izlasīja vārdu «vientiesība». Līdz šim viņš nekad nebija šaubījies, ka tā ir nelāga, vīrietim necienīga rakstura īpašība.
- Ļaunprātīgi saimnieki dažreiz izmantoja viņa vientiesību, likdami viņam strādāt par vēderu.
2.Vispārināta īpašība → vientiesīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vientiesīgums (2).
PiemēriDomas vientiesība.
- Domas vientiesība.
- Idejas vientiesība.
Stabili vārdu savienojumiSvētā vientiesība.
- Svētā vientiesība — Saka par ļoti naivu cilvēku.
Avoti: 8. sējums