vietējs
vietējs -ais; s. -a, -ā
vietēji apst.
1.Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
PiemēriVietējie speciālisti.
1.1.lietv. nozīmē: vietējais, -ā, v.; vietējā, -ās, s. Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
PiemēriKad ieradās Hohdrāts [inspektors], zvejnieki uzelpoja. Hohdrātu varēja apmānīt. Hohdrāts nebija vietējais. Daudz ko viņš nezināja un nemācēja uzminēt.
2.Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
PiemēriVietējā skola.
2.1.Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā. Arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
PiemēriVietējās izejvielas.
2.2.Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
PiemēriVietējā zirgu šķirne.
2.3.Tāds, kas saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju (par parādībām, apstākļiem, procesiem).
PiemēriInteresēties par vietējiem notikumiem.
2.4.Tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktā vietā, teritorijā.
PiemēriVietēja rakstura kauja.
3.Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
PiemēriVietējs telefona tīkla bojājums.
Stabili vārdu savienojumiVietējais laiks.
Avoti: 8. sējums