vietnieks
vietnieks -a, v.
vietniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, kas aizstāj, arī var aizstāt kādu, piemēram, darbā, kādā situācijā.
PiemēriLipsts: ..kas tad strādās tavu darbu, kad tu gribi aiziet? Dod vietnieku, tad ej.
2.Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic, parasti noteiktus, specializētus, atbilstīgas amatpersonas pienākumus.
PiemēriMinistra vietnieks.
Stabili vārdu savienojumiVirsnieka vietnieks.
Stabili vārdu savienojumiPagasta vietnieku pulks, arī pagasta vietnieki.
Avoti: 8. sējums