Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vietraudzis
vietraudzis -dža, v.
vietraudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
Piemēri..rūpnīcu būvē teritorijā, kur vēl pavisam nesen šļakstījās jūras viļņi. Vietraudži nāca pie secinājuma, ka izdevīgāk teritoriju atkarot jūrai nekā būvēt uzņēmumu tālu no ostas..
2.parasti dsk. Bites, kas izraugās bišu saimes spieta turpmāko mājokli.
PiemēriBišu saime, gatavodamās spietošanai, pirms spieta iznākšanas uzmeklē spietam jaunu mājokli. Vietraudži izlido lielā vairumā..
Avoti: 8. sējums