vijīgums
vijīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vijīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriEfejas vijīgums.
- Efejas vijīgums.
- Apiņa vijīgums.
- Zaru vijīgums.
2.Vispārināta īpašība → vijīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAuguma vijīgums.
- Auguma vijīgums.
- Roku vijīgums.
- Matu vijīgums.
- Aktierim ļoti svarīgi iegūt ķermeņa vijīgumu. Tas rada skaistu, atbrīvotu stāju un plūstošas, harmoniskas kustības.
- Šaurajā, noplukušajā uzvalciņā bija iespīlēts muskuļains, enerģisks augums, katrā kustībā atsperīgs vijīgums.
- ..Leontīne [kaķene].. ar apbrīnojamu, lokanu vijīgumu, viegli kā putns uzlēca tai [meitenei] uz pleca.
- pārn. Dziesmas noskaņa, muzikālā izpratne, melodijas vijīgums un akcenti katrai tautai ir citādi.
3.Vispārināta īpašība → vijīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTērpa vijīgums.
- Tērpa vijīgums.
- Sevišķi izteiksmīgi ir veidojumi no porcelāna, jo tie parāda izsmalcinātu plastiku un formu vijīgumu..
4.Vispārināta īpašība → vijīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMīklas vijīgums.
- Mīklas vijīgums.
- Mālu vijīgums.
Avoti: 8. sējums