vilkšus
vilkšus apst.
1.Velkot.
2.Savienojumā ar verba «vilkt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu.
PiemēriBrigadieris vilkšus izvelk Reini no darbnīcas.
- Brigadieris vilkšus izvelk Reini no darbnīcas.
- Ja ne viņa ļenganā kreisā kāja, kura vilkšus jāvelk līdzi, viņš te ne brītiņa nepaliktu.
- Iedvesmas brīži [rakstniekam] ir reti, tie ir kā brīnums - brīži, kad nevar nerakstīt, kad maģisks spēks vilkšus velk pie galda.
- ..sāk urdīt neapmierinātība, nemiers, vilkšus tas sāk tevi vilkt atpakaļ uz ledus laukuma.
Avoti: 8. sējums