Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vinilhlorīds
vinilhlorīds -a, v.; parasti vsk.; ķīm.
Sintētisks polimērs.
PiemēriGandrīz pirms 100 gadiem ķīmiķis Renjē apgaismoja saulē aizkausētas stikla ampulas ar vinilhlorīdu, kas normālos apstākļos ir bezkrāsaina gāze ar asu smaku..
Avoti: 8. sējums