virināt
virināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, durvis, logu, vāku).
PiemēriVirināt pagraba durvis.
- Virināt pagraba durvis.
- Cepšanas laikā nevajadzīgi neviriniet krāsns durtiņas: tas pazemina temperatūru..
- Nate jau neskaitāmas reizes bija virinājusi istabas, virtuves un gaiteņa durvis.
- pārn. ..klēts durvis plaši atvērtas vaļā, un viņas virina raudošais rudens vējš.
Stabili vārdu savienojumiVirināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis.
- Virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis idioma — Bieži ierasties (kur).
1.1.Vairākkārt vērt vaļā un ciet (piemēram, muti, acis).
Piemēri..Līču Mārtiņš pa sprediķa laiku atkal bij cieši aizmidzis, tagad no tās niknas zvanīšanas pamodās, izbijies virināja acis..
- ..Līču Mārtiņš pa sprediķa laiku atkal bij cieši aizmidzis, tagad no tās niknas zvanīšanas pamodās, izbijies virināja acis..
Stabili vārdu savienojumiVirināt (arī vārstīt) muti.
- Virināt (arī vārstīt) muti idioma — sar. Lieki, nevajadzīgi runāt.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) pārvietojas, parasti riņķojot, arī kustas, parasti grozoties.
PiemēriVējš sāk.. lapas virināt.
- Vējš sāk.. lapas virināt.
Avoti: 8. sējums