virmuļot
virmuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Virpuļot1.
PiemēriJūrai virmuļojot, kuģis iegrima dzelmē.
- Jūrai virmuļojot, kuģis iegrima dzelmē.
- Nozūd viss vilciens, tikai melni akmeņogļu dūmi no tās puses cauri lapām virmuļo atpakaļ..
- pārn. Acu priekšā uzplaiksnās sarkanas krāsas. Tās pulsē līdzi sirds sitieniem, virmuļo un ietin viņu kā rožainā miglā.
2.Virpuļot2.
PiemēriIela lielu gabalu bij cilvēku pilna - galva pie galvas. Ņudzēja, kustējās, locījās, virmuļoja kā skudru pūlis..
- Iela lielu gabalu bij cilvēku pilna - galva pie galvas. Ņudzēja, kustējās, locījās, virmuļoja kā skudru pūlis..
Avoti: 8. sējums