Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virmuļot
virmuļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
1.Virpuļot1.
PiemēriJūrai virmuļojot, kuģis iegrima dzelmē.
  • Jūrai virmuļojot, kuģis iegrima dzelmē.
  • Nozūd viss vilciens, tikai melni akmeņogļu dūmi no tās puses cauri lapām virmuļo atpakaļ..
  • pārn. Acu priekšā uzplaiksnās sarkanas krāsas. Tās pulsē līdzi sirds sitieniem, virmuļo un ietin viņu kā rožainā miglā.
2.Virpuļot2.
PiemēriIela lielu gabalu bij cilvēku pilna - galva pie galvas. Ņudzēja, kustējās, locījās, virmuļoja kā skudru pūlis..
  • Iela lielu gabalu bij cilvēku pilna - galva pie galvas. Ņudzēja, kustējās, locījās, virmuļoja kā skudru pūlis..
Avoti: 8. sējums