virssvārks
virssvārks -a, v.
1.Mētelis, pusmētelis.
PiemēriVīrs novilka virssvārkus, izņēma kaut ko spīdošu iz kabatas un uzlika to uz galda.
1.1.Darba virsvalks.
PiemēriZigurds Mārkalns [ķirurgs] pārkāpa slimnīcas slieksni, uzvilka sniegbalto virssvārku, un viņš sajuta dīvainu prieku kā bērns, kuram atdota spēļlieta.
1.2.reti Rītasvārki.
PiemēriIvars pieklauvēja [pie durvīm]. Haims, tērpies garā mājas virssvārkā, melnu mīcīti galvā, atvēra durvis un aicināja zēnu istabā.
Avoti: 8. sējums