virve
virve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Samērā resns, parasti tekstilšķiedru, auklu, savijums.
PiemēriKaņepāju virve.
- Kaņepāju virve.
- Kaprona virve.
- Darvota virve.
- Alpīnistu virve.
- Ringa virves.
- Virvju kāpnes.
- Nosiet vezumu ar virvi.
- Ar virves palīdzību dravnieks uzvilka sevi līdz ar vajadzīgajiem darba rīkiem pie dores, tad virvi nostiprināja..
- Tumsa visapkārt. Vēja auri masta virvēs. Kā gražīgs kumeļš laiva rausta tauvas.
- pārn. Man pār plecu ir sapņu virves, Zemes spēks manos zābakos.
- Virves dejotājs.., akrobāts un iluzionists, žonglieris un mūziķis - tāds ir viņa talanta diapazons.
Stabili vārdu savienojumiVirves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs).
- Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) — Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- Virves vilkšana fizk. — Sacensība, kurā viena komanda, velkot aiz virves, cenšas pārvilkt robežlīnijai otru komandu.
Avoti: 8. sējums