Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
viszinīgs
viszinīgs -ais; s. -a, -ā
viszinīgi apst.
1.Tāds, kas visu zina.
Piemēri«Kādu lielumu jums vajag?» viņš jautā meitenēm. Pat viszinīgā Lolita bezpalīdzīgi parausta plecus.
  • «Kādu lielumu jums vajag?» viņš jautā meitenēm. Pat viszinīgā Lolita bezpalīdzīgi parausta plecus.
  • Viņa valoda iznāca tik savāda, ka jo drīz ļaudis.. sprieda: šis jaunais puisis tiešām ir vai nu paviegls, vai arī viszinīgs pārdrošnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
PiemēriViszinīgs skatiens.
  • Viszinīgs skatiens.
  • Viszinīgs vaigs.
  • Viszinīgi nosmīnēt.
  • Kā viņa grib izskatīties lielāka par saviem gadiem! Vienaldzīga sejas izteiksme vai viszinīgs smaidiņš..
  • «Draugus tu vari iegūt, vajag tikai prast,» Gliemezis viszinīgi piemiedza vienu aci.
  • «Rītā būs vējš,» viņš viszinīgi noteica. «Kad saulriets sarkans, tad vienmēr ir vējš.»
Avoti: 8. sējums