Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
voluntārisks
voluntārisks -ais; s. -a, -ā
voluntāriski apst.
Voluntārs.
PiemēriGrūti vainot pusaudzi, ja viņš «spīd» ar voluntāriskiem izlēcieniem un izteicieniem: «es gribu», «man nepatīk», «tas ir garlaicīgi» utt.
Avoti: 8. sējums