Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
voluntārs
voluntārs -ais; s. -a, -ā
voluntāri apst.
Saistīts ar voluntārismu (2), tam raksturīgs. Arī voluntatīvs.
PiemēriVoluntāra rīcība.
Avoti: 8. sējums