Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
voluntatīvs
voluntatīvs -ais; s. -a, -ā
voluntatīvi apst.
Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
PiemēriDzejniekam raksturīga maksimāla frāzes noslodze gan intelektuāli emocionālajā, gan arī voluntatīvajā ziņā.
Stabili vārdu savienojumiModāli voluntatīvās partikulas.
Avoti: 8. sējums