vārs
vārs -ais; s. -a, -ā
vāri apst.
1.Vārīgs, viegli ievainojams, iebojājams, arī tāds, kam nepieciešama rūpīga kopšana (par augiem, to daļām). Arī glezns1.
PiemēriVārs stāds.
- Vārs stāds.
- Vārs zieds.
- Vāri dzinumi.
- ..jaunā eglīte vai priedīte, tikko izdīgusi, ir vāra.. Savā vaļā atstāts, tāds kociņš drīz sāk nīkuļot un iznīkst.
- ..klusi kļaujies pie leduspuķes trauslā, varā kāta un lapas noglāsti..
- ..liepām bija pārsprāguši pumpuri, un laukā spraucās gaišzaļganas, vāras lapiņas.
- pārn. Tik saudzīgi tu pieskaries dzīves vissmeldzīgākajām, visvārākajām saknēm.
1.1.Tāds, kas atbilst izsmalcinātām estētiskām prasībām, arī trausls, vārīgs (par priekšmetiem).
PiemēriKafijas tasītes bija tik maziņas un vāras..
- Kafijas tasītes bija tik maziņas un vāras..
- Sniega pārslas, sīkas, vāras, Gaisā sijājas un virmo..
- ..bērzi kā plīvuris [plīvurs] vārs, Pirmam pērkona sprediķim nodunot, Zaļus zarus pār apvārsni kārs.
- pārn. Zem atmiņu magmas plaisā gadu glazūra vārā.
2.Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām). Arī glezns2.
PiemēriVāra sieviete.
- Vāra sieviete.
- Vārs augums.
- Vāri pleci.
- Gaiša matu cirta nedusēs man uz pleca, manas rokas nesildīs desmit vārus, nosalušus pirkstus.
- Un man klusi pieskārās Tava roka vāra.
- Līdz jostas vietai viņš bija iededzis sarkans kā kapars, bet zemāk miesa bija maigi balta un likās vāra kā meitenei.
- Zīle, zīle, mazā zīle, - Vanags ļauns un kaķi kāri; Vai tu zini, cik pret viņiem Sīka tu un vāra?
2.1.pārn. Tāds, kura psihe, raksturs, personība vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par cilvēkiem). Tāds, kas vāji spēj pretoties kam nelabvēlīgam (par psihi, raksturu, personību). Nenoturīgs, ātri zūdošs (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, domu u. tml.).
Piemēri«Bet puisieši, kad šos vienā gabalā uzvelk, ar laiku aizgriežas. Par daudz vāri, kad saka klaju vārdu acīs.»
- «Bet puisieši, kad šos vienā gabalā uzvelk, ar laiku aizgriežas. Par daudz vāri, kad saka klaju vārdu acīs.»
- Kaut kas liegi trausls un vārs bija viņas būtībā.
- Ja jau sniegi šūpuli kāra, Ja jau šūpoja vētra, Tad jau dvēsele nebūs tik vāra, Būs kam stiprākam vērta.
- ..Maija paaicināja arī Edvardu, bet pati neēda. Piemetās uz sola gala.. un ar vāru.. smaidu raudzījās Edvardā.
3.Tāds, kas ir tikko sajūtams (par smaržu, siltumu).
PiemēriVāra kumelīšu smarža.
- Vāra kumelīšu smarža.
- Inita nogrieza savam rožu ziedam īsu kātu.. Pieliecās un pasmaržoja. Vārais aromāts modināja smeldzi.
- ..Un viršu medus smaržo vāri.
- ..rudens dienas vāro siltumu izklīdināja mikls rietenis.
3.1.Vājš (par gaismu, gaismas avotu). Blāvs, nepiesātināts, blāvāks nekā attiecīgā pamatkrāsa (par krāsu).
PiemēriVāra uguntiņa.
- Vāra uguntiņa.
- Šķūnī pa lūku iespīdēja vāra mēness gaisma.
- ..aploka bērziem sprāgst pumpuri; viņu zaros vietām jau pavīdējis pirmo lapu vārais zaļums, jo šogad ir agrs pavasaris.
- ..līdzās jaunajam cilvēkam.. Atvars redzēja viņa māti, vāro sārtumu viņas daiļajā sejā..
- Kautrīgā atturībā pircējus sagaidīja asteres, palsi smalkas, vecu gobelēnu vārajos toņos, it kā apsūbējušas, it kā izbalējušas.
3.2.Kluss, vājš (par skaņu).
PiemēriUz verandas kāpnītēm sēdēja Krūžu vecāmāte un varā balsī sauca Māri.
- Uz verandas kāpnītēm sēdēja Krūžu vecāmāte un varā balsī sauca Māri.
- ..pietrūkstoties kā no kritiena, tikko dzirdams kaut vārākais mazās vājinieces kunksts.
3.3.Viegls, maigs, arī vāji izteikts, (par kustību).
PiemēriVārs glāsts.
- Vārs glāsts.
- Tagad ir tāds brīdis, kad vārais zīmuļa vilciens var būt stiprāks par akmeņkaļa kaltu.
- Dārznieks.. vāri vāri noglāsta jauno koku.
- pārn. Ik dabas vārā pieskārienā sirdij Ir kaut kas satraucošs un ļoti rets, un labs.
3.4.Tāds, kas ir vāji samanāms, uztverams (par parādībām dabā un sabiedrībā).
Piemēri..tikai vāra robeža [dzejā] šķir organiku no vienmuļības..
- ..tikai vāra robeža [dzejā] šķir organiku no vienmuļības..
- Visai plaša ir Stērstes dzejas tonalitāte, viņa fiksē ne tikai vārās, tikko iezīmētas dabas un garadzīves kolīzijas..
Avoti: 8. sējums