Paplašinātā meklēšana
Meklējam vārs.
Atrasts vārdos (57):
- vārs:1
- vārsma:1
- vārsne:1
- vārsts:1
- pavārs:1
- vārsmot:1
- vārstīt:1
- svārsts:1
- vārstule:1
- arhivārs:1
- svārstīt:1
- vārstulis:1
- antikvārs:1
- šefpavārs:1
- apvārsmot:1
- apvārsnis:1
- apvārstīt:1
- ievārstīt:1
- izvārstīt:1
- novārstīt:1
- pavārstīt:1
- savārstīt:1
- svārstība:1
- svārstīgs:1
- vārsmojums:1
- vārsmošana:1
- vārstījums:1
- vārstīties:1
- virspavārs:1
- aizvārstīt:1
- iesvārstīt:1
- izsvārstīt:1
- pasvārstīt:1
- sasvārstīt:1
- slēgvārsts:1
- svārstīkla:1
- vārstspiede:1
- atvārsnītes:1
- svārsteklis:1
- svārstīgums:1
- svārstīties:1
- svārstsvira:1
- svārstveida:1
- svārstzāģis:1
- droseļvārsts:1
- novārstīties:1
- pavārstīties:1
- savārstījums:1
- aizvārstījums:1
- iesvārstīties:1
- izsvārstīties:1
- pasvārstīties:1
- pašsvārstības:1
- sasvārstīties:1
- slēdzējvārsts:1
- svārstībspēja:1
- svārstveidīgs:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (261):
- aizgrimt Aizvirzīties (aiz kā, kas atrodas tuvu apvārsnim vai aizsedz apvārsni) - par debess spīdekļiem, mākoņiem.
- virstonis Akustisko svārstību tonis, kurš vairākumam skaņas avotu rodas reizē ar pamattoni un kura frekvence ar nedaudziem izņēmumiem atbilst kādai no pamattoņa augstākām harmoniskajām frekvencēm.
- magnetogrāfs Aparāts debess ķermeņa magnētiskā lauka svārstību nepārtrauktai reģistrēšanai.
- reogrāfs Aparāts ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšanai.
- seismogrāfs Aparāts seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai un reģistrēšanai.
- kimogrāfs Aparāts svārstību grafiskai reģistrācijai.
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- limnogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības ūdenstilpē.
- horizonts Apvārsnis (3).
- horizonts Apvārsnis (4).
- virmot Ar šādām gaisa svārstībām izplatīties (piemēram, par smaržu, siltumu).
- pulss Asinsvadu sienu periodisks viļņojums, ko rada to tilpuma, spiediena un asins plūsmas ātruma svārstības sirds sistoles un diastoles laikā.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām). Trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām). Arī trīcēt (1).
- fluktuēt Ātri mainīties, svārstīties.
- šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē.
- izvirze Attālums no līdzsvara stāvokļa līdz svārstībā esošam objektam dotajā laika momentā.
- pāksts Auglis - sauss viencirkņa veronis, kas atveras ar divām vārsnēm un attīstās no vienas augļlapas.
- redīfs Austrumu tautu dzejā - vārds vai vārdu grupa, kas atkārtojas aiz atskaņas katrā vārsmā.
- mikrobarogrāfs Barogrāfs, kas uztver un automātiski pieraksta ļoti mazas spiediena svārstības.
- svaidīties Būt nepastāvīgam, nenoteiktam, svārstīgam, piemēram, rīcībā, uzskatos, raksturā.
- viļņot Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- viļņoties Būt nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu). Svārstīties (par gaisu).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- svārstīties Būt tādam, kas atrodas svārstībā (1). Būt tādam, kas spēj izdarīt svārstības.
- trīcēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- trīsēt Būt tādam, kurā izplatās svārstības (par vietu, vidi).
- vibroizolācija Celtņu, iekārtu, mašīnu, aparātu vai cilvēku aizsardzība pret mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem), kas rodas, darbojoties mehānismiem, pārvietojoties transportlīdzekļiem u. tml.
- Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- Lielā cezūra Cezūra, kas dala vārsmu divās līdzīgās daļās.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- Mazā cezūra Cezūra, kas vārsmā atdala vienu vārdu no otra.
- ļautiņi Cilvēki ar šauru garīgo apvārsni.
- tetrametrs Četrpēdu vārsma.
- vārsmošana Darbība --> vārsmot (1).
- poliritmija Dažādu ritmu apvienojums dzejā, kas nav veidota pēc brīvo vārsmu principa.
- nutācija Debess ķermeņa ass periodiskas svārstības, kas ietekmē tā griešanās kustību.
- librācija Debess spīdekļa šķietama svārstīšanās (ap savu asi), ko izraisa tā nevienmērīga kustība pa orbītu.
- interference Divu vai vairāku svārstību vai viļņu savstarpēja pārklāšanās un mijiedarbība.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības.
- Svārstību kontūrs Elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas elektromagnētiskās svārstības.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
- magnetrons Elektronu lampa ultraaugstfrekvenču svārstību iegūšanai.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- starpfrekvence Fiksēta elektrisko svārstību frekvence superheterodīna uztvērējos.
- oscilators Fizikāla sistēma, kas spēj svārstīties.
- Polarizēta gaisma Gaismai atbilstošo elektromagnētisko viļņu, svārstību plaknes orientācija noteiktā virzienā.
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
- virspavārs Galvenais pavārs, kas pārzina visu ēdienu gatavošanu.
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- radioraidītājs Iekārta, iekārtu komplekss modulētu elektrisko svārstību (radioviļņu diapazonā) iegūšanai, lai pēc tam tās pārveidotu elektromagnētiskajos viļņos.
- Lampu ģenerators Iekārta, kurā iegūst elektromagnētiskas svārstības ar elektronu lampām.
- superheterodīns Iekārta, kurā uztvertās dažādas augstfrekvences svārstības lokāls ģenerators (heterodīns) pārveido konstantās starpfrekvences svārstībās.
- plēšas Ierīce gaisa plūsmas radīšanai - maināma tilpuma kamera, kurai ir ieplūdes un izplūdes vārstuli.
- seismometrs Ierīce seismisko viļņu radīto grunts svārstību uztveršanai.
- Pjezoelektriskais pārveidotājs Ierīce, kas mehānisko svārstību enerģiju pārvērš elektrisko svārstību enerģijā vai otrādi, izmantojot pjezoelektrisko efektu.
- rekorders Ierīce, kas pārveido elektriskos signālus mehāniskajās svārstībās, vizuālu zīmju pierakstā.
- stāvvilnis Ierobežota vides apgabala brīvas harmoniskas svārstības, kuru fāzes dažādos vides posmos ir vienādas vai pretējas.
- Seismiskā stacija Iestāde, kas reģistrē Zemes garozas svārstības un veic zemestrīču seismisko pierakstu primāro apstrādi.
- izsvārstīt Ilgāku laiku, daudz svārstīt.
- izsvārstīties Ilgāku laiku, daudz svārstīties (par priekšmetu).
- izvārstīt Ilgāku laiku, daudz vārstīt (piemēram, durvis).
- novārstīt Īsu brīdi vārstīt un pabeigt vārstīt.
- novārstīties Īsu brīdi vārstīties un pārstāt vārstīties.
- detektēt Izdalīt (zemfrekvences svārstības) no modulētām augstfrekvences svārstībām.
- pārraidīt Izplatīt (kādu informāciju), izmantojot elektromagnētiskās svārstības.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- Ekonomiskā konjunktūra Kapitālismā - konkrēti vēsturiskie apstākļi, kādos norit atražošanas procesa svārstības visā tā kopumā un tirgus izpausmē (pieprasījums un piedāvājums, cenas, procenti, vērtspapīru kursi, darba algas u. tml.).
- slāpt Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās intensitāte (par skaņām, svārstībām u. tml.). Kļūt tādam, kam daļēji vai pilnīgi mazinās spožums, spilgtums (par gaismu, krāsu).
- noskaņoties Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
- rupors Konusveida caurule skaņas svārstību koncentrēšanai noteiktā virzienā un to pastiprināšanai.
- koks Kuģa pavārs.
- kohs Kuģa pavārs. Koks [2].
- viļņoties Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem).
- viļņot Kustēties ar viļņiem (1) raksturīgiem pacēlumiem un atbilstošām svārstību kustībām (par dažādiem veidojumiem). Viļņoties (2).
- trieciens Kustībā esošu ķermeņu sadursme, kas izraisa strauju kustības ātruma un virziena maiņu, kā arī (parasti) ķermeņu deformāciju, svārstības, sasilšanu, materiāla mehānisko īpašību pārmaiņas.
- šūpot Kustināt šurp turp (piemēram, ķermeņa daļu), arī ko rokā saņemtu. Svārstīt (2).
- Fiziskais svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap horizontālu asi.
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
- reogrāfija Ķermeņa daļu elektriskās pretestības svārstību reģistrēšana ar reogrāfu.
- nutācija Ķermeņa rotācijas ass svārstības.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- Svārstību periods Laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību.
- spektrāllīnija Līnija spektrā, kas atbilst atsevišķai svārstībai ar noteiktu frekvenci (viļņa garumu).
- Vibrācijas elektromēraparāts Maiņstrāvas elektromēraparāts, kura darbības pamatā ir elektrisko svārstību pārveidošana mehāniskajās svārstībās.
- Matemātiskais svārsts Materiāls punkts, kas iekārts bezsvara diegā un pielikto spēku iedarbībā izdara harmoniskas svārstības.
- metronoms Mehāniska ierīce ar svārstu, kas vienmērīgi kustas un ar akustiskiem signāliem rāda nelielus vienādus laika intervālus.
- vibrācija Mehāniskas svārstības (piemēram, priekšmetā, konstrukcijā).
- skaņa Mehāniskas svārstības, kas elastīgu viļņu veidā izplatās cietā, šķidrā vai gāzveida vidē. Šādas svārstības, kas rada dzirdes sajūtas.
- vibrēt Mehāniski svārstīties, trīcēt (piemēram, par priekšmetu, konstrukciju).
- paisums Mēness un Saules pievilkšanās spēku radīto ūdens līmeņa svārstību paaugstināšanās fāze (jūrās, okeānos).
- tālers Metāla plāksne ātrspiedēs un vārstspiedēs, uz kuras nostiprina iespiedformu.
- trīce Neapzinātas, ritmiskas, nelielas svārstības (ķermenī, tā daļās).
- pasvārstīt Neilgu laiku, mazliet svārstīt.
- pasvārstīties Neilgu laiku, mazliet svārstīties.
- pavārstīt Neilgu laiku, mazliet vārstīt.
- pirmģenerators Nelielas jaudas pašierosmes radiolrekvences elektrisko svārstību ģenerators, kas pārveido nemainīgas frekvences un amplitūdas svārstības.
- nekonsekvence Nenoteiktība, nemērķtiecība, arī svārstīgums (piemēram, spriedumos, rīcībā). Konsekvences trūkums.
- nekonsekvents Nenoteikts, nemērķtiecīgs, arī svārstīgs (piemēram, spriedumos, rīcībā).
- heterodīns Nerimstošu sinusoidālu svārstību ģenerators frekvenču pārveidošanai.
- vārstījums Nesaturīgs, nekvalitatīvs (vārdu, domu) saistījums, virknējums (piemēram, par dzeju). Savārstījums (2).
- pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
- noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- vilnis Pacēlums, kas rodas ūdens virsmā svārstību kustības rezultātā.
- iesvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk svārstīties.
- satricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sāk, parasti spēcīgi, svārstīties, vibrēt.
- sasvārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās.
- svārstīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) svārstās (1).
- tricināt Panākt, būt par cēloni, ka (kur) rodas, parasti spēcīgas, svārstības.
- iešūpot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmets) sāk šūpoties, svārstīties.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, skaņas, svārstību) intensitāte.
- slāpēt Panākt, būt par cēloni, ka vājinās, daļēji vai pilnīgi mazinās (kā, piemēram, trieciena, svārstību) spēks, intensitāte.
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- Brīvais pants Pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- Brīvais pants Pants ar dažādu pēdu skaitu dzejas vārsmās.
- Baltais pants Pants, kura vārsmās nav atskaņu (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Brīvās svārstības Pašsvārstības.
- Brīvās svārstības Pašsvārstības.
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (1).
- savārstījums Paveikta darbība, rezultāts --> savārstīt (2).
- Nerimstošās svārstības Periodiskas svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- modulēt Periodiski mainīt (kam) svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi lēnāk par šo svārstību periodu. Šādā veidā mainīt (svārstību amplitūdu, frekvenci, fāzi).
- tonis Periodisku svārstību radīta skaņa ar labi uztveramu augstumu. Muzikāla skaņa.
- austiņa Pie ausīm piekļaujama elektroakustiska ierīce elektrisko svārstību pārvēršanai skaņas svārstībās.
- koda Piedevu vārsma noteiktu dzejas formu, parasti sonetu, nobeigumā.
- līdzenums Plakana zemes virsas daļa, teritorija, kurā augstuma svārstības ir mazākas par 200 metriem un kurai parasti ir vienveidīga ģeoloģiskā uzbūve.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- Kvarca pulkstenis Pulkstenis, kura gaitu regulē kvarca plāksnītes svārstības elektriskajā laukā.
- tranzistors Pusvadītāju ierīce, kas ir paredzēta elektrisko svārstību ģenerēšanai, pastiprināšanai, strāvas komutācijai.
- iesvārstīties Refl. --> iesvārstīt. Tikt iesvārstītam.
- pavārstīties Refl. --> pavārstīt. Tikt pavārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (1). Tikt vārstītam.
- vārstīties Refl. --> vārstīt (2). Tikt vārstītam.
- resivers Rezervuārs (kompresora iekārtai), kas, uzkrājot saspiestu gaisu (gāzi), izlīdzina spiediena svārstības un attīra gaisu (gāzi) no eļļas un ūdens pilieniem.
- aizvārstījums Rezultāts --> aizvārstīt.
- cezūra Ritmiska pauze vārsmā.
- diapazons Robežas (viļņu garumiem, svārstību frekvencēm).
- vārsmot Sacerēt vārsmas. Dzejot.
- sasvārstīties Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
- seismogramma Seismisko viļņu radīto grunts svārstību pieraksts ar seismogrāfu.
- heksametrs Sešpēdu daktila vārsma.
- sirdskaite Sirds vārstuļu vai atveru organisks bojājums.
- rezonators Sistēma, kurā ārēja impulsa iedarbībā var rasties ilgstošas periodiskas svārstības.
- troksnis Skaņa, ko rada neperiodiskas svārstības.
- vibrato Skaņai svārstoties ar nelielu novirzi no pamattoņa.
- vibrācija Skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā), kas izpaužas nelielās novirzēs no pamattoņa. Vibrato.
- svārstībspēja Spēja (piemēram, priekšmetam, veidojumam) svārstīties.
- troksnis Strāvas gadījumveida svārstības (radioelektroniskās ierīcēs).
- amplitūda Svārstībā esoša ķermeņa vislielākais atvēziens no līdzsvara stāvokļa. Maksimālā vērtība fizikālam lielumam, kas mainās pēc svārstību likuma.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- Uzspiestās svārstības Svārstības, kuras nepārtraukti ierosina kāds ārējs spēks.
- pašsvārstības Svārstības, kuras notiek sistēmā, izmantojot no ārienes saņemtu enerģiju.
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- Harmoniskas svārstības Svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa.
- Nerimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā neizmainās.
- Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- Rimstošās svārstības Svārstības, kuru amplitūda laikā pakāpeniski samazinās.
- modulācija Svārstību amplitūdas, frekvences, fāzes periodiska maiņa, kas ir lēnāka par šo svārstību periodu.
- toņfrekvence Svārstību frekvence, kas ir dzirdamās skaņas spektra sastāvā.
- nesējfrekvence Svārstību frekvence, kas nodrošina signāla pārraidi.
- hercs Svārstību frekvences mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- vilnis Svārstību kustība (kādā vidē, piemēram, gaisā).
- fāze Svārstību stāvoklis kādā noteiktā laika momentā.
- svārstsvira Svārstīga svira.
- oscilācija Svārstīšanās.
- Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- rezonēt Svārstīties rezonanses iedarbībā.
- šūpoties Svārstīties samērā ritmiski, regulāri (parasti par ūdenstilpes viļņiem).
- vēzēties Svārstīties, kustēties, parasti plašā amplitūdā.
- oscilēt Svārstīties.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
- pendelis Svārsts (parasti pulkstenim).
- svārsteklis Svārsts.
- vēzēklis Svārsts.
- svārstveidīgs Svārstveida.
- purināt Šādā veidā svārstot (piemēram, kokus, to zarus), būt par cēloni tam, ka atdalās (parasti lapas, augļi) - par vēju.
- vibrato Šādas skaņas svārstības (stīgu instrumentu, arī vokālā izpildījumā).
- skaņa Šādas svārstības, šādu svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos, uztverē.
- augstums Tāda (skaņas) īpašība, ko raksturo vibrējoša ķermeņa svārstību skaits noteiktā laika vienībā.
- Brīvās vārsmas Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
- aprobežots Tāds (cilvēks), kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis, - arī vienpusīgs.
- vienpusīgs Tāds (cilvēks), kura darbība aptver tikai kādu vienu šauru nozari. Tāds, kam trūkst domāšanas, uzskatu, interešu plašuma un dziļuma, kam ir šaurs garīgais apvārsnis. Arī aprobežots (2).
- svārstveida Tāds, kam ir svārsta kustības veids.
- pavājš Tāds, kam nav noteiktu, spilgtu izpausmju. Neskaidrs. Samērā, arī mazliet nenoturīgs, svārstīgs (piemēram, par priekšstatiem, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- viļņains Tāds, kam raksturīgi viļņiem (1) līdzīgi, secīgi pacēlumi, arī tāds, kam raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu. Tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- stenotermisks Tāds, kas dzīvo tikai tad, ja vides temperatūra ir noteikta vai svārstās nelielās robežās (par organismiem).
- pastāvīgs Tāds, kas ir nemainīgs, bez svārstībām (par daudzumu, skaitu). Tāds, kura skaitliskā vērtība nemainās (piemēram, par fizikālu lielumu).
- nenoteikts Tāds, kas ir nepastāvīgs, svārstīgs (savā rīcībā, uzskatos).
- vienmērīgs Tāds, kas ir noturīgs, bez svārstībām (piemēram, par procesu, norisi, īpašību).
- pastāvīgs Tāds, kas ir noturīgs, ilgstošs, arī bez svārstībām, nemainīgs (piemēram, par parādībām dabā).
- grozīgs Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs (piemēram, par raksturu, psihisku stāvokli).
- vājš Tāds, kas ir viegli ietekmējams, svārstīgs, nenoturīgs (par raksturu, psihes un personības īpašībām).
- longitudināls Tāds, kas izplatās, noris garenvirzienā (parasti par viļņiem, svārstībām).
- vibroizturīgs Tāds, kas spēj pretoties mehāniskām svārstībām (vibrācijām, triecieniem) - par celtnēm, iekārtām, mašīnām, aparātiem.
- svārstīgs Tāds, kas svārstās (1).
- līgans Tāds, kas viegli, lēni svārstās, šūpojas (parasti uz sāniem).
- viļņējāds Tāds, kura aprakstam var izmantot viļņiem (3) raksturīgus lielumus (piemēram, viļņu garumu, svārstību frekvenci).
- tautasdziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautas dziesma.
- Tautas dziesma Tautas daiļrades sacerējums vārsmās dziedāšanai vai teikšanai. Dziesma tautas mūzikā. Attiecīgais folkloras žanrs. Tautasdziesma.
- pamattonis Tonis, ko rada akustiska sistēma, svārstoties ar vismazāko iespējamo frekvenci.
- Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
- Tīrs tonis Tonis, ko rada sinusoidālas svārstības.
- rezonanse Uzspiestu svārstību amplitūdas straujš pieaugums svārstību sistēmā, kas novērojams, ja pastāv noteikta ārējās iedarbības frekvence.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- lēkāt Vairākkārt krasi svārstīties (piemēram, par temperatūru).
- raustīties Vairākkārt strauji svārstīties, arī mainīties apjomā (par liesmu). Izplatīt vairākkārt strauji mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu). Vairākkārt strauji mainīt stiprumu (par gaismu).
- šūpoties Vairākkārt svārstīties, parasti sāniem lēni, plaši, arī neregulāri.
- izvārstīt Vairākkārt vārstīt cauri (kam), caur (ko).
- purināties Vairākkārt, spēcīgi un ļoti bieži svārstīties vēja iedarbībā (par kokiem, krūmiem, to zariem).
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Baltās vārsmas Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- Toniskā vārsmošanas sistēma Vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- drosele Vārsts tvaika vai gāzes plūsmas spiediena regulēšanai cauruļvados. Droseļvārsts.
- vilnis Veidojums, kas līdzīgs šādam ūdens pacēlumam un kam, parasti, raksturīgas atbilstošas svārstību kustības.
- vējuzplūdi Vēja darbības izraisītas ūdenstilpes līmeņa svārstības, kas rada tā paaugstināšanos pretvēja krastā.
- Metriskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir garo un īso zilbju mija vārsmā.
- Sillabotoniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- Toniskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir vienāds vai aptuveni vienāds ritmisko akcentu skaits vārsmā.
- Sillabiskā versifikācija Versifikācija, kurā ritma pamats ir zilbju skaits vārsmā.
- trīcēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- trīsēt Viegli svārstīties (par gaisu, gaisa strāvu, arī uguni).
- līgoties Viegli svārstīties, šūpoties (kādu spēku iedarbībā).
- trizuļot Viegli svārstīties, trīcēt. Viegli svārstoties, trīcot atstarot strauji mainīga virziena gaismu.
- virmot Viegli svārstīties, vibrēt (piemēram, par gaisu). Būt tādam, kurā izplatās šādas svārstības.
- vējīgs Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vējains (2).
- vējains Vieglprātīgs, nenopietns, arī svārstīgs, nenoteikts (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personības īpašībām). Vēlīgs.
- trizulis Vieglu svārstību radīti kustīgi veidojumi (parasti ūdenī, gaisā). Arī atstarotas, strauji mainīga virziena gaismas radīts starojums, apgaismojums.
- balansiere Vienādplecu svira, kas svārstās ap asi.
- slīdošs Vienmērīgs, bez ievērojamām svārstībām (par kustībām). Tāds, kurā kājas netiek atvirzītas vai tiek maz atvirzītas no zemes.
- garenvilnis Vilnis, kura svārstības notiek viļņa izplatīšanās virzienā.
- koherence Viļņu vai svārstību spēja izraisīt savā starpā interferenci.
- sist Virzīt ko, arī virzīties tā, ka (kas) tiek strauji skarts un mainīts (tā) stāvoklis, forma, izraisīta (tā) kustība, svārstības u. tml.
- kūļāties Virzoties, pārvietojoties nevienmērīgi svārstīties, šūpoties. Virzīties, pārvietoties nevienmērīgi, neritmiski.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svārstīgums Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Svārstība (3).
- svārstība Vispārināta īpašība --> svārstīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme. Svārstīgums (3).
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vārums Vispārināta īpašība --> vārs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- zemestrīce Zemes garozas svārstības, ko izraisa pēkšņa Zemes dzīļu potenciālās enerģijas atbrīvošanās.
- horizonts Zemes virsmas daļa, ko var redzēt novērotājs. Redzes loks. Apvārsnis (2).
- horizonts Zemes virsmas un debess šķietamas saskares līnija. Apvārsnis (1).
- infraskaņa Zemfrekvences (mazāk par 16 herciem) elastiskās svārstības gaisā vai kādā citā vidē.
vārs citās vārdnīcās:
MLVV