vārsma
vārsma -as, s.
1.literat. Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu. Atsevišķa rinda dzejolī.
PiemēriTrohaja vārsma.
- Trohaja vārsma.
- Jambiskā vārsma.
- Daktiliskās vārsmas.
- Heksametra vārsma.
- Sešpēdu vārsma.
- Uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- Pēdu daudzums vārsmā.
- ..ritma radīšanā vislielākā nozīme ir pauzei vārsmas beigās..
- Dažreiz rindas galā sintaksiskais posms - dzejas frāze resp. vārsma - nenoslēdzas, bet tiek pārnesta uz nākamo rindu..
- ..gadu gaitā mainījies Kurcija dzejas pants un ritms. «Saules bēdu» garo un valkano rindu vietā - īsas, enerģiskas, verbiem piesātinātas vārsmas.
- Ir tāda tradīcija - katru Veidenbauma dzejoļu grāmatas jaunizdevumu ievadīt ar šīm klasisku spožumu ieguvušām vārsmām: Kā gulbji balti padebeši iet, Tiem vēlētos es līdzi tālu skriet..
- Fabulas parasti rakstītas brīvajās vārsmās.. Šādi veidotajās vārsmās iespējams pilnīgāk ietvert sadzīves sarunu valodas.. toņus.
- Neatskaņotu dzeju pieņemts saukt par «baltajām vārsmām»..
Stabili vārdu savienojumiBaltās vārsmas. Brīvās vārsmas.
- Baltās vārsmas — Vārsmas bez atskaņām (vārsmošanas sistēmās, kur lieto atskaņas).
- Brīvās vārsmas — Tādas sillabotoniskā sistēmā rakstītas vārsmas, kurās pēdu skaits nav noteikts.
2.poēt. Dzejolis, pants.
PiemēriLiriskas vārsmas.
- Liriskas vārsmas.
- Sacerēt vārsmas.
- Skandēt vārsmas.
- Vārsmu atdzejojums.
- Dzejnieka jaunais vārsmu krājums.
- ..dzejnieka visbiežāk attēlotais jūtu stāvoklis - mīlestība viņa vārsmās šķiet kā īss, saspringts mirklis, kas tūlīt atkal pazudīs.
- ..[jaunais dzejnieks] pirms gadiem desmit atnāca ar pirmajiem dzejoļiem uz «Karoga» redakciju. Interesantākās vārsmas šķita tās, kas domātas mazajiem lasītājiem.
- Dzejā Ella tiecas pēc oriģinalitātes. Tālab lietām un norisēm viņas vārsmās piešķirtas vienkāršu mirstīgu cilvēku iztēlei dīvainas, satraucošas un nesaprotamas īpašības.
Avoti: 8. sējums