vāzt
vāzt vāžu, vāz, vāž, pag. vāzu; trans.
1.parasti savienojumā ar «ciet», «vaļā» Taisīt, vērt (kārbu trauku u. tml., kam vāka malas apkļaujas, iekļaujas). Taisīt, vērt (vāku šādai kārbai, traukam u. tml.).
PiemēriVāzt ciet kafijas kārbu.
1.1.Taisīt vaļā vai ciet (piemēram, nazi, kam asmens iekļaujams spalā).
PiemēriVāzt ciet bārdas nazi.
2.pareti Gāzt otrādi dobu trauku, priekšmetu u. tml.
PiemēriSlinkākie zvejnieki kārot kāroja likt laivas ziemas guļā, bet kā vāzīsi laivu uz mutes, ja tepat blakus kaimiņš gatavojas savējo jūrā dzīt?
Avoti: 8. sējums