Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējamāte
vējamāte -es, s.; parasti vsk.; mit.
Vēja māte.
PiemēriTe cilvēks - tur bite un tārpiņš, tur vējamāte, pērkons un saule - visi tek, visi rosās bez stājas.
Avoti: 8. sējums