vējjaka
vējjaka -as, s.
No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm. Vēja jaka.
PiemēriAudekla vējjaka.
- Audekla vējjaka.
- Neilona vējjaka.
- Uzvilkt vējjaku.
- Atpogāt vējjaku.
- Aukstā laikā slēpojot vēl jāuzvelk vilnas svīteris, bet vējainā laikā - vējjaka no plāna, blīva auduma, vislabāk ar kapuci.
- «Mēs esam kārtībā!» Lolita paziņo. - «Vējjakas paņemiet, līst,» Aigars atgādina.
- ..pa notekcaurulēm skanīgi aiztrauc šīs nakts un šī rīta sniegs. Viņa domāja, ka drīz jau varēs skriet uz skolu vējjakā..
Avoti: 8. sējums