vējoties
vējoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Vējot1.
PiemēriKatrā klēts stūrī pastatīts plats laukakmens, lai klēts apakšā visi četri debesu vēji var brīvi vējoties..
- Katrā klēts stūrī pastatīts plats laukakmens, lai klēts apakšā visi četri debesu vēji var brīvi vējoties..
- Viņas iet pasmiedamās, ar vaļējiem matiem, un jūtot, ka ielās jau vējojas pavasaris.
2.Kustēties gaisa plūsmā (piemēram, par augiem, priekšmetiem). Kustēties, radot gaisa plūsmu.
PiemēriJānis stāv meža vidū, un ozolzari vējojas viņam ap galvu.
- Jānis stāv meža vidū, un ozolzari vējojas viņam ap galvu.
- ..Sveicienā vējojas lakats Kā no rītausmas debesīm paņemta mākoņa strēle.
- Kuplā aste [sunim] vējot vējojas gatava skrējienam.
Avoti: 8. sējums