Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vējš
vējš -a, v.
1.Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
PiemēriLēns vējš.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.ģen.: vēja, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.
PiemēriVēja nogulumi.
1.2.lok.: vējā, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.
PiemēriDraudzība ir vējā.
1.3.parasti dsk.; pārn. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
PiemēriRadoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem.
Stabili vārdu savienojumiDabūt vēju. No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš. Sadot vēju (arī brāzienu).
Avoti: 8. sējums