vējš | LLVV

vējš

vējš -a, v.

1.Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.

PiemēriLēns vējš.

Lēns vējš.
Viegls vējš.
Mērens vējš.
Stiprs vējš.
Brāzmains vējš.
Vēja ātrums.
Vēja virziens.
Ziemeļu vējš.
Austrumu vējš.
Auksts vējš.
Dzestrs vējš.
Silts vējš.
Svelmains vējš.
Sauss vējš.
Skaudrs vējš.
Vēja enerģija.
Vēja darbība.
Vēja pūsma.
Vēja vēdas.
Vējā lokās koki.
Uzpūš vējš.
Vēja motors.
Vēja ģenerators.
..ass vējš pūta, un jūra kauca un krāca visapkārt.
..laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti..
Vējš augstākās priedes nolauza, Kas kāpās pie jūrmalas stāvēja..
Mežu galos jau šūpojās vēlie rudens vēji. Dažu dienu tie aurodami atsauca tumšus padebešus..
Diāna: Vējš plosa un rausta, no augšas brīžiem sniegs kopā ar lietu nāk virsū!
pārn. Cauri tumsai, auļos triekdamies, Brāžas vēja zirgi visu nakti - Auļo nedzirdamu soļu takti. Nesazviegdamies.
pārn. Kādā virzienā pūš modes vēji, tā arī dziļā vienprātībā visi raksta.
Cauri gravai izskrien zema vēja pūta..
..masta galā uzstādītais, sarūsējušais vēja rādītājs ar sudmaliņu spārniem un debesu pušu apzīmējumiem klabēja vējos dienu un nakti..
Aleksandra: Jums taču ir žakete, Oliver? - Olivers: Tikai vēja jaka. Diezgan paveca.
Piecēlies viņš apņēmīgi saraustīja vēja blūzi un noņēma mugursomu.
Mašīnas motors monotoni dūca... Ilga sēdēja tēvam blakus un domīgi skatījās vēja stiklā.
Virs lielās akmens kūts jumta pacēlās vēja rotora masts. Platie spārni rīta vējā ātri griezās, sūknēdami ūdeni kūts vajadzībām.
Ar vienu un to pašu enerģijas patēriņu putni pa vējam var lidot daudz ātrāk nekā pret vēju..
Uz miesas vēl sajuzdams ūdeņu sālītās plaukstas, es eju ar kailām krūtīm pret vēju, kas plīvo un plandās ap mani kā neredzams mētelis.
«Tu uzmanies, ja viņš skrien tev pakaļ tikai tava skaistā purniņa dēļ, - tad pasaki viņam jau laikus, ka nav vērts, tev vēja grābšļi nav vajadzīgi.»
Plankumu skaitam palielinoties, Saules vainags kļūst karstāks, straujāk sāk pūst Saules vējš, no plankumu apgabaliem sprādzienveidīgi tiek izsviesta plazma..

Stabili vārdu savienojumi

(Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem — Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
(Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā — Nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
(Iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) — sar. Veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).
(Kurss) pie vēja jūrn. — Kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
(Kurss) pret vēju jūrn. — Kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
(Pa)laist vējā (arī pa vējam) — 1. (Iz)šķērdēt. Nelietderīgi izmantot.2. Neizmantot (iespēju, stāvokli).3. Neievērot (teikto).
Aiziet vējā — Aiziet zudumā.
Aizlaist vējā (arī pa vējam) — Izputināt, izšķērdēt.
Bada vējš sar. — Ziemeļaustrumu vējš.
Ceļa vējš — Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
Izput kā pelavas (arī spaļi, pelni) vējā — Saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
Izputēt (retāk aizputēt) vējā — Neizdoties, nepiepildīties.
Kā (ar) vēja (arī putna) spārniem — 1. Ļoti ātri (virzīties).2. Ļoti ātri (paiet) - par laikposmu.
Kā vēja (arī čūskas, odzes) dzelts — Saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
Kā vēja (arī velna) plēsts — sar. Saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri. Saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
Kā vēja nests — Ļoti ātri (parasti skriet).
Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) — sar. Saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā — Runāt veltīgi. Runāt, solīt nepārdomāti.
Ķert (tukšu) vēju — Veltīgi meklēt, gūstīt. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! — Veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
Pa vējam — Vēja virzienā.
Pret vēju — Virzienā pret vēju.
Saules vējš astr. — Pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas plūsma virzienā no Saules.
Septiņi vēji galvā (kādam) — sar. Saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
Skrien kā vējš — Saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
Vakara vējš — Vakarvējš.
Valdošais vējš — Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
Vēja ātrumā — Ļoti ātri.
Vēja auza — Vējauza.
Vēja bakas — Vējbakas.
Vēja blūze — Vējablūze.
Vēja grābslis sar. — Vējagrābslis, vējgrābslis.
Vēja griķis — Vējgriķis.
Vēja jaka — Vējjaka.
Vēja pilns — Saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
Vēja pūta — Vēja pūsma.
Vēja rādītājs — Vējrādis.
Vēja rats — Rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju). Vējrats.
Vēja rotors — Rotors vēja enerģijas uztveršanai.
Vēja slota — 1.sar.; niev. Ātra, straujas dabas sieviete.2. Vieglprātīga, arī izklaidīga sieviete.
Vēja stikls — Vējstikls.
Vēja suns — Vējasuns. Kurts.
Vēja zieds — Neauglīgs zieds.
Vēja zieds — Cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem — Saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu — sar. Saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) — Saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Vējš velk — Saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
Vēju roze meteorol. — Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.). Vējroze.

1.1.ģen.: vēja, adj. nozīmē Tāds, kas ir saistīts ar vēja darbību, tai raksturīgs.

PiemēriVēja nogulumi.

1.2.lok.: vējā, apst. nozīmē; pārn. Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv.

PiemēriDraudzība ir vējā.

1.3.parasti dsk.; pārn. Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).

PiemēriRadoša personība var sevi iznīcināt, ja pakļaujas visiem spriedumiem un visiem vējiem.

Stabili vārdu savienojumiDabūt vēju. No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš. Sadot vēju (arī brāzienu).

Avoti: 8. sējums