Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vērdiņš
vērdiņš -a, v.
1.Sena naudas vienība. Attiecīgā monēta.
PiemēriPēc Rietumeiropas parauga 16. gadsimta pirmajā pusē Livonijā sāk kalt liela nomināla sudraba monētas - vērdiņus, markas, dālderus un zelta dukātus..
  • Pēc Rietumeiropas parauga 16. gadsimta pirmajā pusē Livonijā sāk kalt liela nomināla sudraba monētas - vērdiņus, markas, dālderus un zelta dukātus..
  • Hartviss pārākuma apziņā parādīja vērdiņu Brigenam, parādīja arī citiem, un viens neticīgais nometa mazo kapara naudeli pat uz grīdas, - vērdiņš noskanēja kā visi vērdiņi.
  • «Cik maksā?» pirtnieks prasīja. «Par vērdiņu divi,» maiznieks atteica un izlaida kliņģerīšus uz galda.
  • pārn. ..atvēru grāmatu un aiz prieka iekliedzos. Tajā atradās kapeika. Tā bija zaļa vara kapeika, gluži tāda kā laimes vērdiņš vectēva pasakās.
  • pārn. ..tēvoča rājienus neviens neņēma pilnā [par pilnu], jo pats bija tikai tāds pasaules vērdiņš, kas ripo pa visiem lielceļiem apputējis un noskrambājies.
2.parasti vsk.; sar. Ļoti maza naudas summu. Arī sīknauda.
Piemēri«..padzina mani no darba un nebija ne pajumtes, ne vērdiņa kabatā.»
  • «..padzina mani no darba un nebija ne pajumtes, ne vērdiņa kabatā.»
  • Brauca revidenti, un brauca prokurori, izgrieza kolhozu ar oderi uz āru, bet Ķirsis [priekšsēdētājs] tikai smej bārdā.. - savā kabatā nav bāzis ne plika vērdiņa..
Stabili vārdu savienojumiNav (ne) plika (arī sarkana) vērdiņa (arī graša) vērts. Nevar izspiest ne plika vērdiņa.
Avoti: 8. sējums