Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vērptuve
vērptuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Darbnīca, cehs, arī telpa, kurā vērpj (1).
PiemēriLinu vērptuve.
Avoti: 8. sējums