vērties | LLVV

vērties

vērties veros, veries, veras, pag. vēros; refl.

1.parasti 3. pers. Refl. → vērt₁. Tikt vērtam.

PiemēriLogi veras viegli.

Logi veras viegli.
Lādes vāks veras vaļā.
Skapis veras ciet.
Plakstiņi veras ciet.
Klašu durvis abpus gaiteņa klaudzēdamas vērās gan vaļā, gan ciet.
Pēcpusdienā Veckušķim neganti uzmācās miegs, bet nu tā, ka acis vērās ciet staigājot.
Siliņš bija varens dziedātājs, un arī dziedot viņa mute vērās vaļā šķībi, tāpat kā smaidot.
pārn. Kas uzdrīkstēdamies atteicas un arī naktī paliek nomodā, lai turpinātu reiz uzsākto ceļu, tam veras cieši aizslēgti vārti.
pārn. Tu sagaidīts! Turēts ir solījums. Esi svētīts, Per Gint! - Veras debesis mums.

Stabili vārdu savienojumiMute veras.

1.1.Kļūt platākam, lielākam (par plaisu, spraugu u. tml.).

PiemēriJau sprakst un brakst, Plaisas veras, Šķilas atplīst un krīt..

Jau sprakst un brakst, Plaisas veras, Šķilas atplīst un krīt..
pārn. ..spraugas, caur kurām mums brīvē kļūt, veras aizvien vairāk un plašākas..

1.2.Plaukt (par pumpuriem, ziediem, lapām).

PiemēriDārzos jasmīni plaukst, Rožu pumpuri veras..

Dārzos jasmīni plaukst, Rožu pumpuri veras..
..Bet madaras smaržo un gaida, Kad silavās viršziedi vērsies...
Visi koki jau saplaukuši, bet apsēm, rūgtsaldi smaržodamas, veras pirmās spoži lipīgās lapiņas.

1.3.pārn. Pakāpeniski kļūt uztveramam, arī būt uztveramam, parasti ar redzi.

PiemēriDrusku tālāk vērās sen jau nodzeltējušais rudzu lauks, kas rīta saulē liesmoja ar bālganu spīdumu.

Drusku tālāk vērās sen jau nodzeltējušais rudzu lauks, kas rīta saulē liesmoja ar bālganu spīdumu.
..Susējas krasts vairs mani nepazīs. Un pāri tilta margām no dzelmes man pretī vērsies drūms, vecs un vientuļš trimdinieka vaigs.
..uz skatuves viss veras lielāks, interesantāks, nozīmīgāks. Ja teātrī būtu vienīgi pelēcīga sadzīve, vai mēs turp tā tiektos?

1.4.pārn. Sākt darboties (par sabiedriskām iestādēm).

Piemēri..vērās vaļā jaunas, nedzirdētas skolas.

..vērās vaļā jaunas, nedzirdētas skolas.
..lai gan slidotava bija vērusies tikai pirms nepilnas stundas, tās ledu.. jau iemēģināja ap 300 lielu un mazu slidotāju.

2.parasti 3. pers. Refl. → vērt₂. Tikt vērtam.

PiemēriDiegs neveras adatā.

Diegs neveras adatā.
Krelles veras viegli.
pārn. Kā virknē domas veras, Un skaņas plūst un plūst..
pārn. ..Un lidmašīnu pērkons debesīs Ar bērnudārzu knīpu smieklu zvaniņiem Uz viena diega veras.

3.Skatīties (uz ko, kur) – parasti par cilvēkiem.

PiemēriVērties acīs.

Vērties acīs.
Vērties grāmatā.
Vērties augšup.
Vērties tumsā.
«Tu tā savādi šodien runā,» viņa sacīja, cieši vērdamās Jānī.
Uzlikusi putras bļodu galdā, saimniece vērās pagalmā pēc dēla, bet viņš nebija nekur ieraugāms..
«Liepājā...» Kaspars klusi atkārtoja un, pacēlis zodu, ilgi vērās pāri jūras zilgmei uz to pusi, kur, aiz tālas dūmakas paslēpusies, atradās pilsēta.
..grāvracis nekad nepacēla acis pret debesīm, nevērās mūžīgajā zilgmē..
pārn. Es veros jaunībā savā Kā zilā ezerā.

3.1.Būt vērstam (uz ko, kur) – par acīm, skatienu.

PiemēriNu pietvīka arī zēniskais kareivītis, kļuva pavisam nopietns, tikai acis joprojām smaidīja, droši un arī mazliet vainīgi vērdamās majorā..

Nu pietvīka arī zēniskais kareivītis, kļuva pavisam nopietns, tikai acis joprojām smaidīja, droši un arī mazliet vainīgi vērdamās majorā..
Pamazām gaist bēdu tumšums viņa sejā,.. un tumšāki un reizē dīvaini plati ir kļuvuši viņa acu redzokļi, kas stīvi veras logā.

Avoti: 8. sējums