vētīt
vētīt vētīju, vētī, vētī, arī vētu, vēti, vēta, pag. vētīju; trans.
1.Tīrīt, šķirot (ko) ar gaisa plūsmu, vēju.
PiemēriVētīt labību.
Stabili vārdu savienojumiVētījamā mašīna.
1.1.intrans.
PiemēriBaumanis vētī; es viņam no otra kakta piegrūžu kūlu..
1.2.pārn. Pārbaudīt, noskaidrot (kā) lietderību, piemērotību, atbilstību kādai normai.
PiemēriLaiks atmiņu bez pārtraukuma sijā un vētī, atsevišķus notikumus apvienodams nozīmīgākās un mazāk nozīmīgās sakarībās..
Stabili vārdu savienojumiVētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām).
Avoti: 8. sējums