vīkšt
vīkšt vīkšu, vīkši, vīkš, pag. vīkšu; trans.; apv.
1.Gatavot (norisi, darbību u. tml.). Arī gādāt (ko). Vīkšķīt (2).
PiemēriAgrā pavasarī, kad pa savam paradumam Grāfi vīkša kādas mājas viesības, Dagne Grāfa bij nodomājusi ieaicināt arī Lidiju Meņģeli.
- Agrā pavasarī, kad pa savam paradumam Grāfi vīkša kādas mājas viesības, Dagne Grāfa bij nodomājusi ieaicināt arī Lidiju Meņģeli.
- Durvis viņam vēra Irma, paveca sieva, kura nāca Arnitai palīgos piekopt māju. Tagad viņa, redzams, līdzējusi vīkšt bēres.
- Jau laikus uz ciemata galvenās ielas katrā mājā brūvēja, vārīja, cepa, vīkša svētku galdam visu to labāko..
- Māte aizgāja vīkšt ciemiņam mielastu.
1.1.Gatavot, post (kādu) (piemēram, ceļam, darbam).
PiemēriĢērbjat [ģērbiet], vīkšat [vīkšiet] pādīti manu!
- Ģērbjat [ģērbiet], vīkšat [vīkšiet] pādīti manu!
Avoti: 8. sējums